Staltu dzimta ir plaša un tās spēcīgais sākums meklējams Līvu krastā, kur Latvijas brīvvalsts laikā līvu tautas atmodu veidoja pirmais līvu sabiedrības līderis Kārlis Stalte. Jau tad, trūcīgā un mazizglītotā līvu tauta neatpazina savā līderī patiesu līvu karali un intelektuāli. Tā starpība starp mazās tautas dažādajiem slāņiem bija grūti savietojama. Helmī un Daiņa Staltu savienība bija īpaša, jo savienojās divas līvu Pasaules - Kurzemes un Vidzemes līvi. Vienā ģimenē. Dzimtas līderis tajā laikā bija tālbraucējkapteinis Oskars Stalts, kurš ar saviem mazbērniem - Julgī un Dāvi runāja līvu valodā. Tieši šī dzimtas vairāku paaudžu kopā turēšanās un ieklausīšanās vecajo viedumā, kāds tagad reti kur vairs satopams, bija tie apstākļi, kuros dzima Helmī un Daiņa Staltu misijas apziņa un spēja aiz sevis vest jo daudzus latviešus un līvus. Tika izvēlēts nevardarbīgās pretošanās ceļš - caur latviešu tautas tradīcijām un to kopšanu, tika pulcēti cilvēki un vairota ticība savas tautas spējai pašnoteikties. Tieši šādi cilvēki nebaidījās Staltiem sekot, kad  1988.gada Starptautiskā folkloras festivālā "Baltica " pirmo reiz atjaunotās Latvijas vēsturē notika tik vērienīgā sarkanbaltsarkanā karoga manifestācija.

"Mani pirmie kontakti ar Helmī un Daini Staltiem notika astoņdesmitajos gados, kad sava bezbailīgā latviskā patriotisma dēļ viņi bija nonākuši ciešā čekas uzraudzībā, vajāšanā un piedzīvojuši arī psiholoģiski smagas pratināšanas. Toreiz es centos palīdzēt, cik spēju, darbojoties ar viņiem un nododot tādus garīgos vingrinājumus, kas mazina iekšējās nedrošības un apdraudētības izjūtas un palīdz cilvēkam smelties pašam savos dziļākajos garīgā spēka avotos"

Vaira Vīķe Freiberga

 www.nra.lv, 2023.gada 11.jūnija publikācija